Zaļenieku iedzīvotāju dzīvesstāsti

Lūcija Ņefedova

Dzimusi 1933.g. 3. Februārī Alūksnes rajona Liepnas ciemā. Ģimenē bija četri bērni, no to skaitā esmu otrā. Vecāki bija laukstrādnieki. Tolaik bija gan pusgraudnieki, gan rentnieki, gan deputāt nieki. Tātad ir īstens lauku bērns, prot dažnedažādus lauku darbus, ganījusi un slaukusi govis, pļāvusi, sējusi kūlīšus un arī paspējusi piedalīties kulšanas talkās. Godīgi sakot ir izaugusi ar milzīgu vēlēšanos mācīties, no savas dzīves, 81 gadiem, aptuveni skolās gājusi  28 gadus.

Lūcija ir mācījusies : Jūdažu pamatskolā, Siguldas pilsētas 7 gadīgā skolā, Cēsu skolotāju institūtā, Latvijas valsts Rīgas pedagoģijas institūtā, Jāzepa vītola Latvijas valsts konservatorijā – Teātra fak. režijas nodaļā, valsts Teātra un Mākslas institūtā Maskavā „Gitisa”’. Savus skolotājus iepriecinājusi, jo skolās atzīmes 99% ir bijušas teicamas. Ir beigusi asistentūru Gitisā, nokārtojusi zinātniskā kandidāta eksāmenu. Latvijas valsts konservatorijā tika izvirzīta profesora grādam.

50 gadus no sava radošā mūža vadījusi Jelgavas tautas teātri, ir  galvenā režisore, 25 gadus nostrādājusi Latvijas valsts konservatorijā. Valdība novērtējusi ar daudziem un dažādiem goda rakstiem, ar trim Augstākās Padomes prezidija Goda rakstiem. Ir piešķirts Skolotājas teicamnieces nosaukums jau 23 gadu vecumā, kā arī LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece. Jelgavas pilsētas Goda zīmi Nr. 2, kā arī mūsu valsts trīszvaigžņu ordeni 4.p.

Sava mūža nogalē deklarējusies Zaļeniekos , vada Zaļenieku amatierteātri un cītīgi piedalās visos Zaļenieku pagasta kultūras pasākumos. Ir nonākusi Aspazijas dzimtenē, piedalījusies dažnedažādos svētkos, kā arī tos rīkojusi. Ir uzrakstījusi grāmatas „viesu uzņemšana’, ‘Vera Baļuna’, ir publicējusi dažādas publikācijas.

Aija Hermane

Nav nejaušība tā ,ka zemē zaļā

mūs Radītājs šeit nolicis.

Ik darbiņš ,ko ikviens mēs darām

Ir veltījums ,ko gars ir iedvesis

Ar labu vārdu, dziesmu, dzejas vārsmām

mēs izdaiļojam dvēseles.

Tā sirsnībā un ejot roku rokā

Mēs sargājām šo trauslo pasauli .(A.H)

Esmu ienācēja Zaļeniekos no 2005.gada. Dzimusi Jelgavā 1940.gadā. Bērnība pēckara laiks, pavadīta laukos tagadējā Jaunsvirlaukas pag .Pamatskolu beidzu Staļģenes skolā .Tālākais ceļš aizveda uz Rīgu ,kur iestājos Valsts tehnikumā ,bet dzīvē praktiski realizējos tirdzniecības jomā ,noliktavas pārzine, ekspeditore, par ko arī saglabājot materiālās vērtības, tiku atzinīgi novērtēta.

 Rīgā  arī izveidojās ģimene .Tagad manā ģimenē ir dēls,vedekla,2 mazmeitas ar dzīvesbiedriem un nu jau 2 atvasītes .Viņi ir kārtīgi ,izglītību ieguvuši cilvēki  ar savu skatījumu uz dzīvi. Par to man prieks .Neesam  gājuši ar pastieptu roku .Zaļeniekus dzīvesvietai izvēlējos pēc dzīvesbiedra aiziešanas mūžībā, jo mani vilināja  plašā Zemgale ar skaisto Tērveti, ”Zaļo dārzu”, Dobeles ceriņi pavasaros un Jelgavas tuvums. Laba satiksme ar Rīgu, kur pavadīta  2/3 mūža , tur palika dēla ģimene un aizgājēju piemiņas vietas.

Tas īsumā par maniem motīviem , kādēļ šeit esmu. Pirmā iepazīšanās bija ar bibliotēku, kuru vada lieliskā Līga Strazdiņa, tā sakārtota labā līmenī .Kultūras dzīve nav sveša. Labprāt iesaistījos šejienes kultūras dzīvē, kas piepildīta dažādām aktivitātēm: ir deju kopa, amatierteātris  (Lūcijas Ņefedovas režijā), vokālais ansamblis „Zaļā Krūze” (vada G.Minkevica),  rokdarbu pulciņi, divas skolas labā līmenī.

Izjutu rūpes par senjoriem, kurus tobrīd vadīja Milda Vītola. Esot pensionāru padomes priekšsēdētājai, viņas vadībā  panākts bija pensiju pielikums. Tas bija Valsts mēroga notikums. Tiek risinātas arī sadzīviskas lietas iespēju robežās, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, ekskursijas.

Tagad vadība nodota ne mazāk aktīvās rokās-Rutas Karlsones  rokās. Ap mums ir satopami daudzi jauki , darbīgi cilvēki  darot savus ikdienas darbiņus un reizē arī stiprinot kultūras slāni, audzinot stabilu jauno paaudzi. Visus pat nav iespējams uzskaitīt.

Nevaru nepieminēt Dailīti (Daila Saulīte), kas cītīgi kopj savu brīnišķo puķu dārziņu un vēl joprojām piedalās teātra izrādēs ,Artu Neimani skaistu cimdu rakstītāju , bet neskatoties uz veselības stāvokli cenšas apmeklēt kultūras pasākumus, arī  Irēna Alksne ar savu labestību.

Skaistos fotomirkļos Zaļeniekus iemūžinājis Ārijs Prudents bijušais pasniedzējs Zaļenieku arodvidusskolā. Viņa izstādes ir  bijušas kultūras namā; papildus varu piemetināt, ka datorā ir skaista ziedu kolekcija ielikta, tepat no mūsu apkārtnes iemūžināta.

Visi šie cilvēki ne tikai vaļaspriekos, viņi ir zaļi  domājoši un darbojas arī sabiedrības labā. Piemēram pāris gados tikuši galā ar latvāņu  invāziju, pārvērta aizaugušas upītes krastu par ziedošu, zaļu oāzīti. Tas arī Prudentu, Luciku, Neimaņu  ģimeņu nopelns.Vienmēr savu pienesumu  apkārtnes  uzlabošanā devis arī Edvīns Viņķelis.

Priecājos, ka arī vēl varu darbojoties savā mazdārziņā ,priecāties par ziediem no pavasara līdz rudenim, savākt  izaudzētās dabas veltes ikdienas galdam ,sakopt dzīves vietu.

Paldies pagastam, kas labprāt piedāvā zemīti , bet ne jau visi to vēlas, diemžēl… Ja ir rokas un kājas ,pārtiku var izaudzēt. Nesamierinos ar slinkumu, neizdarību ,alkatību un diedelēšanu. Jāatbalsta  būtu tie centīgākie cilvēki. Viss ir mūsos ,mūsu gribā. Mans kultūras lauciņš ir piedalīšanās Jelgavas dzejas klubiņā „Pieskāriens”, ko vada talantīgā dzejniece Rasma Urtāne. Nu jau 10 to reizi izdeva kopkrājumu „Zemgales vācelīte”, kurā apkopoti Zemgales un arī citu novadu cilvēku dzejoļi.

Mani piedalīties ieteica nu jau mūžībā  aizgājusī dzejniece, novadpētniece skolotāja Liliana Štauere. Paldies viņai par to, esmu satikusi tur domu biedrus, kopā paceļojam ar lasījumiem pa Latviju ekskursijās. Uzlādēju sevi vai arī reizē rodu mierinājumu lieliskajā Zaļenieku baznīcā. Atnākot uz Zaļeniekiem mani pārsteidza lielie skaistie ozoli, viņi taču ir Latvijas dižkoki un šeit, Aspazijas dzimtenē ir arī Raiņa stādīts ozols.  Nav brīnums ka Zemgale ir devusi 5 prezidentus. Zemgales ozoliem veltīju savu dzejolīti, kuru sarakstīju 2005.gadā,mūziku komponējis Harijs Krūze (dzejnieks, arī viņa saknes Zaļeniekos ).Ar ansambli „Zaļā krūze” Guntras   Minkevicas vadībā tas guvis lielisku izpildījumu.